Interesanti fakti par kino

Kino ir visinteresantākā un visnoslēpumainākā industrija pasaulē. Laikam, katrs no mums, kaut vienreiz mūžā ir sapņojis tur nokļūt, bet diemžēl, tur nokļūst pavisam nedaudzi. Viss, ko mums izdodas redzēt, ir jau gatava, uzfilmēta filma uz ekrāniem, bet liela daļa interesantu faktu, mums tā arī paliek nezināma. Jūsu uzmanībai maz zināmi un interesanti fakti par kino.
Brāļi Limjēri, oficiālie kinematogrāfijas dibinātāji, neticēja šīs industrijas nākotnei. Viņi uzskatīja, ka kino ir tikai balagānu izklaide, kura turpinās dzīvot “mazu scēnu no dzīves” formā un ka cilvēki ātri pazaudēs interesi par šo mākslas veidu. Kā jau mēs redzam, viņi kļūdījās.

Valsts, kura sit pušu visus rekordus filmu ražošanā ir nevis Amerika, kā daudzi domā, bet… Indija! Šajā valstī, tikai nedaudzi tās iedzīvotāji var atļauties sev nopirkt televizoru, tāpēc savu brīvo laiku viņi pavada apmeklējot kinoteātrus. Biļetes kinoteātros ir ļoti lētas. Indijas kino industrija ir iekārtota tā, ka gadā uz ekrāniem nonāk aptuveni 700 filmas, tas nozīmē, ka katru dienu iznāk 2 jaunas filmas.

Filmas “Harijs Poters un uguns kauss” fināla titros ir vārdi “filmas filmēšanas laikā neviens pūķis nav cietis”.

Filmējoties filmā “Burvis no Oza zemes” suns Toto, kurš izpildīja vienu no lomām, saņēma tādu pašu honorāru, kā citi aktieri – 125 dolārus nedēļā.

Laika mašīna filmā “Atpakaļ nākotnē” oriģinālajā versijā bija…ledusskapis. Šo ideju scenārijā nomainīja, bērnu drošības dēļ, tāpēc, ka viņi pēc filmas noskatīšanās mēģinātu atdarināt aktierus.

Amerikā, telefonu kompānijas, ir speciāli izdalījušas telefona numurus diapazonā no 555 – 0100 līdz 555 – 0199, lai tos varētu izmantot filmās, seriālos un datorspēlēs. Tas tika izdarīts tāpēc, lai pasargātu pilsoņus no neprātīgo fanātiķu zvaniem uz reāli eksistējošiem numuriem.

Komēdijā “Bruss Visuvarenais” bija parādīts reāli eksistējoša telefona numurs, tā īpašniece uzsāka tiesāšanos ar kino kompāniju, tāpēc ka viņai apnika fanātiķi, kuri zvanīja un jautāja Dievu.

Filma – katastrofa “Titāniks” ir atnesusi kino studijai, līdz šim neredzētu peļņu – 2 400 000 dolāru.

Filmā “Jaunais meistars” ar Džekiju Čanu galvenajā lomā ir epizode, kurā Džeki varonis cīnās ar ventilatora palīdzību. Šo ainu izdevās nofilmēt tikai 1300 mēģinājumā.

Visas kino industrijas pastāvēšanas laikā, par vislielāko kinomānu tiek uzskatīts dīvainis Gvaimins Hjūzs. Šis vīrietis, kopš 1953. gada, kad pirmo reizi apmeklēja kinoteātri, sāka veikt, visu kino seansu pierakstus. 1997. gada 28. februārī viņš izdarīja ierakstu par 22 990 filmu.

Melodrāma “Emanuēla” ir iekļuvusi Ginesa rekordu grāmatā, tāpēc ka vienā no Parīzes kinoteātriem to rādīja 11 gadus pēc kārtas.

Pasaulē vispazīstamākais kino suns Lessija, visā savā tēla pastāvēšanas laikā, ir filmējusies 50 dažādās filmās. Bet aktieri – suņi dzīvo daudz mazāk nekā aktieri – cilvēki, tāpēc apburošā un gudrā suņa lomā filmējās aptuveni astoņas kolliju paaudzes.

Žanna Luīze Kalmane, tiek uzskatīta par visvecāko aktrisi, kura kādreiz ir piedalījusies filmēšanā. Viņa parādījās filmā “Vincents” un viņai tad bija 114 gadi, pēc šī notikuma, viņa nodzīvoja vēl 8 gadus.

Kādreiz reklāmas kampaņas kļūst dārgākas par pašu filmu. Tieši tā tas ir ar režisora Stīvena Spīberga “Juras laika periods”. Kinokompānija “Universal” iztērēja filmas reklamēšanai 68 miljonus dolāru, bet filmas kopējais budžets sastādīja 60 miljons dolāru.

Elizabetes Teilores varone, filmas laikā, par valdnieci Kleopatru nomaina aptuveni 65 tērpus, bet Madonna, mūziklā “Evita” ir apsteigusi savu kolēģi, viņa parādās 85 jaunos tērpos.